Plātņu pamati ar siltumizolāciju


Plātņu pamati ir viens no seklo pamatu veidiem. Tos būvējot, betonu lej veidņos tā, lai iegūtu monolītas plātnes, kas atrodas augstāk nekā zemes virsma vai vienā līmenī ar to. Plātņu pamatu tehnoloģija tika izgudrota divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados ASV un drīz vien izplatījās arī Eiropā. Kopš sešdesmitajiem gadiem ir pazīstami arī salizturīgie plātņu pamati. Galvenā koncepcija plātņu pamatu būvēšanā ir tāda, ka pamatiem jābūt vienā līmenī ar augsnes virskārtu vai augstāk par to. Šādā veidā mitruma un augsnes iedarbības radīto problēmu varbūtību iespējams samazināt līdz minimumam. Plātņu pamatu svarīgākais strukturālais elements ir pati dzelzsbetona plātne.

Sala sezonā tieši zem pamatiem pastiprināti darbojas zemes virsmas vertikālie spēki. Lai novērstu to nevēlamo iedarbību, pamatus parasti būvē dziļāk nekā zemes maksimālais sasalšanas dziļums. Šī iemesla dēļ pamati ir jāveido masīvāki un tiem nepieciešams vairāk materiāla, nekā to pieprasa ēkas konstrukcija. Tikpat labi vertikālo spēku iedarbību uz pamatiem var novērst, būvējot plātņu pamatus ar siltumizolāciju. Šo variantu uzskata par standartu dzīvojamo māju būvniecībā, piemēram, Skandināvijas valstīs, kur būvnoteikumi ir īpaši stingri. Šādi siltināti plātņu pamati ir piemēroti arī ēkām ar lielu slodzi, kas tiek būvētas uz samērā vājas virsmas, tādā veidā iegūst izturīgu, siltinātu, energoefektīvu, videi draudzīgu un racionālu konstrukciju. Siltinātie plātņu pamati ir tikpat maz atkarīgi no hidroģeoloģiskajiem apstākļiem kā tie pamati, kurus ierīko dziļāk par maksimālo zemes sasalšanas dziļumu. Būvējot salizturīgos pamatus, betona plātņu siltumizolācijas materiālu lej veidņos, kas izolē betona plātni no gaisa un augsnes faktoru iedarbības.

Plātņu pamatu izbūve


Plātņu pamatu būvniecībai izmantojot no EPS materiāla izgatavotos L blokus, konstrukcija jāprojektē kā starpgriesti ar apvērstajiem balstpunktiem. Tas nozīmē, ka uz plātņu pamatiem iedarbojas galvenokārt vilces spēki un ēkas konstrukciju smagums, kas pa nesošajām sienām līdz ar vilces spēku tiek pārnests uz pamatu plātnēm, izraisa plātnes izliekšanos. Betona stiepes izturība ir 10–15 reizes mazāka nekā betona spiedes izturība. Betona stiepes izturība tiek panākta, iestrādājot armatūru un betonējot, kā arī, veicot sacietējušā betona kopšanu un apstrādi. Parasti konstrukciju plāno tā, lai grīdas apsildes caurules tiktu ieguldītas tieši plātņu pamatos. Plātņu biezums lielā mērā ir atkarīgs no ēkas konstrukcijas un konfigurācijas. Ja pamatu plātnē iegulda grīdas apsildes caurules, plātnes biezumam jābūt minimālam – jābūt tikai nodrošinātai konstrukcijas stiepes izturībai. Ja pamatu plātni projektē biezāku, nekā tas nepieciešams stiepes izturības garantēšanai, pieaug konstrukcijas masa un palielinās apkures izdevumi. No L blokiem būvēto plātņu pamatu konstrukcijai jānodrošina vispirms jau stiepes izturība, un to ļauj panākt betona un armatūras īpašību apvienojums. Nesošo sienu vertikālais spiediens izraisa L bloka stiepes spriegumu pamatu plātnē, galvenokārt pamatu augšējā slānī. Zem nesošajām sienām izvietotie stiegrojuma karkasi tiek savienoti ar plātnes augšējo armatūras sietu, sienu griešanās efekta stabilizēšanai tiek uzstādīti siksnas un laivas tipa mezgla ieliekuma stieņi. Ja plānots plātņu pamatos ieguldīt grīdas apsildes caurules un plātņu biezums ir samazināts līdz minimumam, lai taupītu apkures izdevumus, un vienlaikus tiek garantēta konstrukcijas stiepes izturība, tad galvenais armatūras sieta betona aizsardzības slānis nav biezāks kā 30–40 mm.

Ideālā gadījumā plātņu pamatu betonēšanai jānoris kā vienlaidu procesam. Viss ieklājamā betona daudzums jāielej EPS veidnī bez starplaikiem. Pēc ieklāšanas betons obligāti jānovibrē, lai no betona izvadītu gaisu un lai betons pilnībā saķertos ar armatūras sietu. Uzreiz pēc tam jāveic betona virsmas kopšana. Tā ir nepieciešama, lai betons iegūtu stiepes izturību un lai betona virsma pārāk ātri neizžūtu. Betona kopšanu uzsāk, tiklīdz betons ir sacietējis un ir veikta tā apstrāde. Lai uz brīvajām virsmām plastiskās saraušanās rezultātā neveidotos plaisas, pagaidu kopšana jāuzsāk jau pirms apdares. Betona virsmas stabilitāti ietekmē arī betona apdares tehnika. Ja apdares procesa atvieglošanas nolūkā svaigu betona maisījumu pārmērīga berzē vai laista ar ūdeni, virsmas slāņa ūdens un cementa maisījuma faktori aktivizējas, betona virsmas slānis pavājinās un pieaug betona sabojāšanas risks. Ja plātņu pamati ir konstruēti tā, lai virs augšējā armatūras sieta ir 30–40 mm biezs betona aizsargslānis, tad šādas konstrukcijas gadījumā betonu nedrīkst apstrādāt ar līdzekļiem, kas rada centrbēdzes spēku. Pretējā gadījumā ne tikai samazināsies betona virsmas slāņa izturība un pieaugs bojājumu risks, bet arī samazināsies saķere starp betonu un armatūras sieta augšējo slāni.


Plātņu pamatu projektēšana


Siltināto plātņu pamatu konstrukcijas izturību nodrošina atbilstoša dzelzsbetona plātņu konstrukcija, kā arī pareizi veikta betona izvēle, betonēšanas process un virsmas apdare. Ja šie nosacījumi tiek izpildīti, no EPS 200 materiāla izgatavotie L bloki ir stabili un efektīvi.

EPS moduļu plātņu pamatu projektēšanā jāņem vērā, ka:

  • Plātņu pamati tiek konstruēti kā starpgriesti ar apvērstajiem balstpunktiem.
  • Projektējamajai ēkai jābūt bez pagraba.
  • Ēkas pamatu plānojumam jābūt kompaktam.
  • Plātņu pamatu nestspēja ir labāka nekā lentveida pamatu gadījumā, jo slodzes tiek vienmērīgi sadalītas pa visu pamatu virsmu, tādēļ ir iespējams būvēt masīvas ēkas arī uz plātņu pamatiem ar vidēju nestspēju.
  • Būvējot plātņu pamatus no EPS moduļiem, nav jāņem vērā virsmas sasaluma dziļums.
  • Lai izvairītos no aukstuma tiltiem, ēkas ārsienu siltumizolācijas slānim ir jābūt konstrukcijas ārējā pusē (visām mūra un betona ēkām, kam siltumizolācija ir ārpusē, kā arī koka karkasa ēkām) un pamatu L bloka ārmalai jābūt savienotai ar sienas siltumizolācijas slāni.
  • No EPS moduļiem būvētie pamati ir viens no galvenajiem nosacījumiem energoefektīvas mājas projektēšanā, jo siltināto pamatu gadījumā neveidojas aukstuma tilti.
  • Plātņu pamatu izbūvē nav nepieciešams veikt hidroizolācijas darbus, tādēļ no EPS moduļiem veidotos plātņu pamatus var ierīkot arī sarežģītos hidroģeoloģiskajos apstākļos.
  • Veicot pamatu stiegrošanas aprēķinus, ir jāzina ēkas konstrukciju smagums, virsmas dati un hidroģeoloģiskie apstākļi.